Ja vēlaties savu dārzu padarīt košāku arī gada vēsākajos periodos, tad krāsainus akcentus dārzam ziemā piešķirs grimoņi (Cornus).

Ar saviem dzeltenīgajiem, sarkanajiem vai teju bordo krāsas zariem grimoņi ainavā ienesīs košas, elegantas liesmas. Tie ir košumkrūmi, kuru daudzveidīgās sugas piedāvā plašu lapotnes krāsojuma izvēli. Dārza ainavas “iekrāsošanai” pietiks izvēlēties vien pāris kontrastējošu krāsu grimoņu krūmus. Turklāt grimoņu kopšana nav sarežģīta, grūtākais uzdevums būs izvēlēties krāsas un vietu krūmu izstādīšanai.

Grimoņi ir Kizilu jeb grimoņu dzimtas ziemcietīgs košumkrūms, kas ir dekoratīvs un krāšņs dārza akcents gan vasarā, gan ziemā. Savvaļā tas sastopams galvenokārt Eirāzijā un arī daudzviet Amerikā. Baltais grimonis (Cornus alba) sastopams Sibīrijā, Japānā un Korejā. Arī Latvijā visnotaļ reti sastopama viena asinssarkanā grimoņa suga (Cornus sanguinea), taču stādaudzētavās plaši pieejama gan šī, gan arī vēl divas sugas ar daudzām to variācijām: baltais grimonis (Cornus alba) un atvasainais grimonis (Cornus sericea). Krūma krāsu klāsts ir ļoti plašs. Dzinumi parasti ir spilgti sarkani, bet tie mēdz būt arī dzeltenos un brūnos toņos. Lapas var būt sarkanas, balti vai dzelteni raibas un arī zaļganas, turklāt rudenī tās lāsosies atšķirīgās nokrāsās. Ziedi lielākoties ir balti vai krēmīgi, bet rudenī attīstās arī krūma augļi: balti, zilgani vai melni kauleņi. Atkarībā no šķirnes, grimoņi parasti ir 1,2 – 2,1 m augsti un 0,9 – 1,5 m plati, bet piedāvātas tiek arī selekcionāru izaudzētas zemākas šķirnes.

Izvēloties piemērotāko stādīšanas vietu, jālūko, kur grimoņu krūmi iederēsies vislabāk. Iespēju ir daudz: tos var izstādīt grupās, kā dzīvžogu, uz slīpumiem un pat pie ūdeņiem. Brīvi augošam grimoņu dzīvžogam ieteicams ievērot aptuveni pusotra metra distanci starp katru krūmu, taču attālumu var arī samazināt līdz metram, ja plānots veidot formīgāku, ierobežotāku dzīvžogu. Grimoņi augs ātri un nebūs izvēlīgi attiecībā uz vietas izvēli, taču daudz krāšņāki tie būs saulainā vietā un vidēji mitrā augsnē. Augsnei jābūt vāji skābai, turklāt trūdvielām bagāta augsne sekmēs košāku krūma lapotni. Tomēr augs neiebildīs arī pret daļēji ēnainu dārza stūrīti. Iegādāto konteinera vai kailsakņu augu ievieto izraktā bedrē, kas ir divas reizes lielāka par pašu konteineru. Stādu var iestādīt arī pāris centimetrus dziļāk par sakņu kakliņu – tad no zemes apsegtās zaru daļas vēlāk veidosies jaunie dzinumi, veidojot krietni kuplāku krūmu. Pēc iestādīšanas augsnes virskārtu bagātīgi aplaista, un, ja augsne pēc laistīšanas pārlieku nosēžas, uzber vēl jaunu kārtu. Augnes virskārtu ieteicams arī nomulčēt ar trūdošu, organisku mulču, ko nepieciešams pa reizei atjaunot gan pavasarī, gan rudenī.

Pirmajos divos gados pēc iestādīšanas, kā arī īpaši karstās vasarās grimoņus ieteicams bagātīgi laistīt. Svarīgi ievērot, ka krūma zariņi, kas noliekušies tuvu zemei, ļoti viegli iesakņojas, ļaujot krūmam diezgan veikli plesties plašumā. Lai izvairītos no nekontrolētas savairošanās un veidotu koptu un formīgu krūma vainagu, agros pavasaros grimoņu krūms pamatīgi jāapgriež līdz pat augsnes līmenim. Nav jābaidās arī no drastiskākas apgriešanas, jo jaunie dzinumi ātri attīstās, turklāt tieši jaunākie zariņi būs paši košākie ziemā. Veicot apgriešanu tikai vienu reizi pavasarī, augs attiecīgajā sezonā arī uzziedēs un attīstīs augļus. Gadiem ejot, katru trešo gadu var izgriezt vienu trešdaļu no vecākajiem zariem – tas uzturēs spilgtās zaru krāsas. Ja krūms tiks atstāts neapgriezts, tas zaudēs formu, dzīvīgumu un paliks blāvāks. Ieteicams apgriešanu veikt apzinīgi – ja to veic katru gadu, tad vēlams neizlaist ikgadējo apgriešanas reizi, lai neveidotos zaru sabiezinājumi, kas uz jauno dzinumu fona neizskatīsies visai pievilcīgi.

Pavairošanu var veikt gan no spraudeņiem, gan sēklām. Ņemot vērā, ka no sēklām izaudzētie jaunie stādi pēc izskata ne vienmēr būs tādi kā mātes krūms, pavairošanai labāk ieteicams sagatavot lapainos spraudeņus. Tiem jābūt aptuveni 15-20 cm gariem stingriem zaru spraudeņiem ar vismaz 3-4 lapu pumpuriņiem. Pirms ievietošanas augsnē sakņu attīstīšanai spraudeņa galu var apstrādāt arī ar augšanas hormonu saturošu līdzekli. Pēc tam, ievietojot augsnē, spraudeņi regulāri jālaista. Kad top redzams, ka augam jau veidojas kāds jauns dzinums, tā ir zīme, ka saknītes veiksmīgi attīstījušās. Šis process var ilgt no 4 nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem. Iespējama arī pavairošana ar koksnainiem spraudeņiem, kas ir vienkāršāks process un neprasa tik izteiktu mitruma kontroli, taču pastāv lielāks risks, ka spraudeni neizdosies ieaudzēt.

Lai gan kopumā grimoņus neskar smagas slimības, galvenie draudi ir gan pārlieku liela mitruma un stāvošu ūdeņu radītā sakņu puve, gan arī citas sēnīšslimības, kas var traumēt lapotni un zariņus. Tas neskar itin visas grimoņu šķirnes, tādēļ var izvēlēties izturīgākās no tām, lai izvairītos no liekām problēmām.

Vai tu zināji, ka:

Nav komentāru

Lūdzu ienāciet ar draugiem pasi, lai varētu pievienot komentārus.